Vēsture

Žurnāla Jaunatnes ceļš 14.gada gājuma NR1. 1940. gada Janvāra numurā Mācītājs Zelmārs Cīrulis Viesītes brīvības baznīca

Viesītes pilsēta un pagasts ietilpst Sunākstes ev.-lut. draudzes administratīvās robežās. Bet tā kā Sunākstes baznīca atrodas 12 un kaimiņu draudžu baznīcas: Saukas 12 un Biržu 16km tālu, tad Sunākstes draudzes mācītāji, lai atbrīvotu draudzes locekļus no tālā ceļa uz šīm baznīcām, sākot ar 1874.gadu dievkalpojumus notur Viesītes pagasta skolā, kur arī kristī, laulā un pieņem pie svētā vakarēdiena.

Tomēr šīs skolas telpas dievkalpojumu sanāksmēm ir par šaurām un pie tam saistās ar neērtībām, jo uz katru dievkalpojumu jāizceļ siena starp divām klasēm. Tāpēc vajadzību pēc savas baznīcas viesītieši izjūt jau sen. Sevišķi aktuāla šī vajadzība kļūst pēdējā gadu desmitā- pēc tam, kad Viesītei tiek piešķirtas pilsētas tiesības (1928.g.), jo līdz ar to strauji pieaug tās iedzīvotāju skaits.

Lai visas šīs neērtības, kas saistās ar dievkalpojumu noturēšanu, novērstu, viesītieši sāk domāt par savas baznīcas būvi. Sevišķi jaunai pilsētai sava baznīca nepieciešama. Kā var būt pilsēta bez baznīcas? Tāpēc šo lielo pienākumu- uzcelt Viesītē baznīcu- uzņemas Sunākstes ev.lut.draudzes Viesītes novada sieviešu komiteja, kura šeit nodibinās 1932.g. rudenī iekšējās misijas darbinieces Ievas Luca kundzes vadībā. Šī sieviešu komiteja 1933.g.janvārī reorganizējas un par savu galveno mērķi uzstāda: uzticīgā, neatlaidīgā un pašaizliedzības pilnā darbā vākt līdzekļus jaunās Viesītes baznīcas būvei. Komitejas vadību pārņem enerģiskā Elza Krieva kundze.

Un tiešām, Viesītes novada sieviešu komiteja savam spraustam mērķim- uzcelt Viesīets baznīcu- tuvojas lieliem soļiem. Neatlaidīgā darbā, pateicoties draudzes locekļu, sabiedrisko organizāciju un tuvu un tālu kaimiņu atsaucībai, ar katru nākamo gadu pieaug līdzekļi un 1937.g.vasarā to jau ir tik daudz, ka 15.augustā- Brīvības cīnītāju piemiņas dienā,- jaunai baznīcai iesvētī pamata akmeni. To iesvētī Sēlpils iecirkņa prāvests H.Millers, piedaloties vietējam mācītājam Z.Cīrulim un Saukas- Elkšņu draudzes mācītājam J.Strubim.

Jaunā baznīca, uz sieviešu komitejas, aizsargu, draudzes locekļu un mācītāju vēlēšanos, tiek nosaukta par Brīvības baznīcu. Motīvi tās vārda došanai šādi: 1)baznīcas pamata akmens tiek iesvētīts Brīvības cīnītāju piemiņas dienā; 2)baznīcai pretī- otrpus Brīvības ielas- paceļas Viesītes atbrīvošanas piemineklis un 3)no šī Vales kalniņa, uz kura baznīca tiek celta, 1919.g.oktobrī mūsu brīvības cīnītāji Bermonta band;am dod izšķirošu triecienu, salaužot viņu pārspēku un padzenot tos.

Baznīcas būvdarbi rit sekmīgi uz priekšu un tā paša gada 6.decembrī tiek nosvinēti spāru svētki. Pateicība par to, ka būvdarbi nekavējas, pienākas baznīcas būvkomisijai, sevišķi viņas enerģiskam priekšsēdētājam- Viesītes dzelzceļa depo pārzinim Biseniekam. Neatvietojams un nesamaksājams viņš ir jaunās baznīcas celšanā. Pašaizliedzīgi šajā darbā ir arī visi Viesītes dzelzceļnieki, izdarot smagos zemes darbus baznīcas būvvietā. Īsi sakot, jaunās baznīcas celšanā dalību ņem visi pagasta un pilsētas iedzīvotāji- jauni un veci, visas sabiedriskās organizācijas, gan ziedojot līdzekļus, gan izdarot brīvklaušas. Tāpēc arī šim kopējam darbam tādi panākumi! Jaunās baznīcas celšana ātri tuvojas noslēgumam.

Bet nenogurstoši un pašaizliedzīgas mīlestības pilnām sirdīm strādā šī cēlā darba ierosinātājas un arī galā novedējas – Viesītes novada sieviešu komitejas 53 locekles. 1938.gadā tās rosīgā darbā vada priekšniece- Viesītes rajona zobārste – Johanna Meija un pēdējā laikā, kad arī notiek baznīcas iesvētīšana, kā priekšniece darbojas Viesītes pilsētas pamatskolas skolotāja Anna Krēlis.

 Un 1939.g. 3.decembrī – pirmā adventē – notiek  jaunceltās Viesītes Brīvības baznīcas iesvētīšana, kaut gan vēl trūkst  altāra gleznas, īsto baznīcas solu, ērģeļu un zvana. Zvana izgatavošana par dažām dienām nokavējas. To iesvētī māc. Z. Cīrulis 1939.g.17. decembrī.   

Baznīcas iesvētīšana sākas ar īsu atvadu svētbrīdi Viesītes pagasta pamatskolā, kur dievkalpojumi noturēti 65 gadus. Runu saka vietējais māc. Z. Cīrulis par Mt.ev.28.20b. un lūgšanu Biržu dr. māc. J. Nusbaums. Tad kopējā gājienā ar arhibīskapu prof. Dr. T. Grīnbergu priekšgalā viesi un draudzes locekļi dodas pa Brīvības ielu uz jauno baznīcu, pie kuras celti goda vārti ar uzrakstu :”Dievs ir mīlestība”. Ceļā uz baznīcu goda sardzē stāv skolu jaunatne. Arhibīskapa tēvu uz jauno baznīcu vada draudzes priekšnieks Fr.Burkevics ar palīgu J.Liepsaldu. Pie baznīcas durvīm arhibīskapa tēvu sagaida būvkomisijas  priekšsēdētājs Bisenieks, kurš jaunās baznīcas sudraba atslēgu pasniedz draudzes priekšniekam, un tas savukārt to nodod arhibīskapa tēvam. Arhibīskapa tēvs, pēc īsas uzrunas draudzei, atslēdz jauno baznīcu un ieved draudzi jaunajā dievnamā. Iesvētīšanas runas pamatā arhibīskapa tēvs liek 138. Dāv. dz. un iesvētī jauno baznīcu, altāri, kanceli, svečturus un dāvātos altāra traukus: biķeri, oblatu šķīvīti un kristāmo trauku. Ievadot dievkalpojumu, prāvesta v. i. Jaunelgavas  dr. māc. A. Zemnieks saka uzrunu. Sākuma liturģiju ievada un svētrunu par Mt. Ev. 7.21-24 saka Saukas- Elkšņu dr. māc. J. Strubis, bet lūgšanu Seces dr. māc. J. Lapiņš. Pārskatu par baznīcas būvi sniedz un pateicību  izsaka visiem darba darītājiem un atbalstītājiem vietējais māc. Z.Cīrulis. Beigu liturģiju vada Biržu draudzes. māc J. Nusbaums un gala vārdu, kas veltīts jaunatnei, un  svētīšanu izdara arhibīskapa tēvs.

Altāra traukus : sudraba biķeri un oblatu šķīvīti jaunai baznīcai  dāvā Viesītes pilsētas un pagasta pašvaldības, bet sudraba kristāmo trauku dāvā Viesītes pilsētas vecākais V. Neimanis ar kundzi un Viesītes pagasta vecākais V. Miezeris ar māti. Trauku vērtība Ls 280-.

Kā viesi baznīcas iesvētīšanas svinībās piedalās: Baznīcu un konfesiju dep.dir.E.Dimiņš, Jēkabpils apr.priekšnieks V.Kampars, Jēkabpils apr. vec. P. Prikulis, arch. prof. P. Kundziņš, med. prof.P.Stradiņš un daudzi organizāciju pārstāvji un viesi no kaimiņu pagastiem un draudzēm.

Baznīca celta pēc arch. prof. P. Kundziņa meta, kuru draudzei dāvā viņas pašas dēls med. prof. P.Stradiņš, bet zemi baznīcas  būvdarbiem Vales kalniņā dāvā Viesītes pagasta pašvaldība. Baznīcas būvdarbus izved arch. Kalniņš, ar padomu piedaloties Viesītes valsts arodskolas dir. Bērziņam.

Visi baznīcas būvdarbi līdz iesvētīšanas dienai izmaksā Ls 31 975.49. Pieskaitot šai summai draudzes locekļu brīvklaušas, tā apaļos skaitļos sasniedz Ls 35.000- Kā lielākie pabalsti baznīcas būvei būtu minami šādi: Ls 5,000- no Viesītes pilsētas pašvaldības; Ls 2,000,- no Baznīcas virsvaldes; Ls 2,000,- no Baznīcas un konfesiju departamenta un Ls 1000  – no pirmās sieviešu komitejas priekšnieces Elzas Krievas un viņas dzīves drauga Kriša. Uz priekšdienām sieviešu komitejas rīcībā paliek Ls 3.000,-, kurus jaunai baznīcai savā testamentā novēlējusi mirusī Viesītes aptiekas īpašniece Osterhofa kundze. Par šo naudu sieviešu komiteja iegādāsies altāra gleznu un samaksās jauno Tosmārē  lieto baznīcas zvanu. Uz jaunā zvana rakstīti šādi vārdi:

Dievs, stiprini, ka stāvam droši / Par dzimto zemi, tautas brīvību!